Iesākam vasaras brīvlaiku, klausoties skolas radio raidījumu!

Jūsu uzmanībai šī mācību gada pēdējais Gulbenes sākumskolas radio “Ko skolā nestāsta” raidījums – Nr. 3.

Radio ir bijusi vieta, kur radio klubiņa bērniem runāt par sev interesējošām tēmām, kā arī noskaidrot citu skolas biedru viedokli par kaut ko. Kā paši bērni secināja, nav nemaz tik viegli sagatavot ziņas raidījumam, kā arī ierakstīt to. Gan pašiem gadās pārteikties un sacītais ir jāpārraksta, gan bieži tehnika pieviļ un viss darbs vējā.

Liels paldies par darbu un pacietību spāņu brīvprātīgajai Mariai, jo tieši viņa bērnos radīja interesi par šo lietu, apmācīja viņus raidījumu veidošanā, kā arī tehniski palīdzēja raidījumiem tapt. Sākotnēji viņu atbalstīja arī portugāļu brīvprātīgais Ricardo.

Paldies skolotājiem, kuri piedalījās intervijās, un skolēniem, kuri piedalījās radio klubiņa bērnu rīkotajās aptaujās!

Liels paldies visiem radio klubiņa bērniem par lielo darbu! Paldies Enijai, Rinaldam, Bernadetai, Ralfam, Robertam, Renāram, Edvilam un Linardam Leo!

Cerams, ka iegūtās prasmes izmantosim arī nākamajā mācību gadā, esot Gulbenes novada valsts ģimnāzijas sastāvā!

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente

Nekas nav lokāls – viss ir globāls

Šis ir projekts, kurā piedalās arī mūsu skola. Aktīvās skolotājas- Baiba Dzērve, Lienīte Leišavniece, Dace Kablukova un proj.asistente Elīna Nagle dalās ar savām idejām un atbalsta šī projekta īstenošanu.

Par savu mājvietu mēs cenšamies ļoti rūpēties, regulāri kopjam, saudzējam, pārveidojam, lai rezultāts priecētu acis un sirdi. Kā ir ar mūsu mājām plašākā šī vārda nozīmē? Mūsu visu kopīgajām mājām – planētu Zeme? Cik bieži aizdomājamies par to, kādas ir sekas neapdomīgai dabas resursu izmantošanai, pie kā var novest šāda rīcība? Kas paliks pēc mums un kādu Zemi atstāsim nākamajām paaudzēm? Nepieciešams domāt tā, ka mēs esam aizņēmušies šo Zemi no nākamajām paaudzēm, nevis tā, ka būs labi tas, ko mēs atstāsim pēc sevis. Mums Zeme ir jāatstāj tādu kādu to ieguvām vai jāuzlabo tās stāvoklis. Ikvienam ir nepieciešams domāt plašāk kā tikai par savas mājas slieksni. Nepieciešams sākt domāt globālāk – ko jebkādas pārmaiņas nozīmē pasaulei kopumā? Galu galā, nekas vairs nav lokāls, pārmaiņas atsaucas uz katra planētas iedzīvotāja personīgo dzīvi. Ikviens mēs esam līdzatbildīgi par to, kas notiek ar dabas sistēmu. Saudzējot dabas resursus, sākot tos izmantot lietderīgāk, mainot savus paradumus, mēs rūpēsimies ne tikai par dabu, bet arī savu veselību, dzīves kvalitāti un nākotni.

Projekta “Globālie mērķi vietējā kopienā” ietvaros tika īstenoti dažādi pasākumi, kuru laikā tika apskatīti un izcelti dažādi globāli jautājumi. Šī projekta laikā vietējā kopiena, galvenokārt pedagogi, tika iepazīstināti ar 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem un izcelts tas, ka šo mērķu sasniegšanā ir nepieciešama gan nacionālā līmenī – valdības iesaiste, gan katra personīgā līdzdalība.

Projekta ietvaros notika vairāki pasākumi, tostarp seminārs – ideju laboratorija “Domā globāli, rīkojies lokāli”, kur Gulbenes novada pedagogiem, jaunatnes un bibliotēku darbiniekiem bija iespēja iepazīties ar diviem dažādiem stāstiem – igauņu biedrības “Mondo” pārstāves stāstīja par to, kā nevalstiskajai organizācijai un skolām ir izveidojusies sadarbība ar attīstības valstīm, piemēram, Ganu, kā Igaunijā skolēni skolās iepazīst jautājumus par globālo izglītību. Tāpat arī bija iespēja klausīties serbu žurnālista Mihajlo Vujasin stāstā par to, ko viņš ir atklājis pētot jautājumus par klimata pārmaiņām un ko novērojis ceļojot pa pasauli. Ideju laboratorijā pasākuma dalībnieki tika aicināti domāt par to kā ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek īstenoti Gulbenes novadā un kā par šiem mērķiem runāt ar skolēniem.

Domājot par to, kas ir šie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi un vēloties mudināt arī vietējos Gulbenes novada cilvēkus iedziļināties to īstenošanā, 9.maijā Gulbenes novada bibliotēkā tika atklāta ceļojošā fotogrāfiju izstāde un globālais resursu centrs – Globālā bibliotēka. Izstādes mērķis bija apmeklētājiem sniegt iespēju iepazīties ar 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem un gūt priekšstatu par tiem, kā arī ar fotogrāfiju palīdzību aicināt apmeklētājus domāt, kur ikdienā atspoguļojas šie mērķi. Globālās bibliotēkas piedāvāto resursu klāsts regulāri tiks atjaunots un papildināts. Ikviens interesents ir aicināts apmeklēt šo globālo resursu centru, kas atrodas Gulbenes bibliotēkas 2.stāvā. Jāpiemin, ka ikviens, kuram ir kādi materiāli par globālās ilgtspējas jautājumiem, tiek aicināts dalīties ar tiem un ja ir iespēja, dāvināt tos bibliotēkai, lai no tiem zināšanas varētu gūt pēc iespējas plašāks sabiedrības loks. Taču vēl bez izstādes un Globālās bibliotēkas atklāšanas, apmeklētājiem bija iespēja klausīties divus aizraujošus stāstus – no Latvijas Dabas fonda direktora Ģirta Strazdiņa par izpētes braucienu uz Sumatras salu Indonēzijā un no Re:TV žurnālistes Ivetas Auniņas par kontrastu zemi – Ganu un pēc tam diskutēt par to kā šie stāsti atsaucas arī uz mums ikvienu.

Projekta noslēgumā tika organizēts divu dienu seminārs projekta tīklojuma iestāžu darbiniekiem. Semināra laikā dalībniekiem bija iespēja uzzināt vēl citas iespējas kā par globālās izglītības jautājumiem runāt skolā, par to kā ilgtspējīgas attīstības mērķi ietekmē mūsu katra personīgo dzīvi, kā arī apspriest projekta laikā gūtās atziņas, ieguvumus un secinājumus. Semināra laikā kopā ar viesu nama “Mīlmaņi” saimnieci, kur notika seminārs, tā teritorijā tika ierīkots neliels dārzs ar dažādiem augiem, ar mērķi sniegt ieguldījumu konkrētās vietas uzlabošanā un iespēju bērniem, kuri vasarā apmeklēs nometnes šajā viesu namā, iepazīt dažādus augus un redzēt to attīstību.

Projekta gaitā tajā iesaistīto mācību iestāžu un jauniešu iniciatīvu centra “B.u.M.s.” sadarbības rezultātā tapa mācību materiāls – spēle par globālo izglītību un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem “Es pasaulē” un uzdevumu, ideju un iedvesmas avotu krājums “Globālie mērķi vietējā kopienā”. Jāpiemin, ka spēle “Es pasaulē” ikvienam interesentam būs pieejama arī Globālajā bibliotēkā, taču uzdevumu, ideju un iedvesmas avotu krājums “Globālie mērķi vietējā kopienā” pieejams digitālā versijā Gulbenes novada mājaslapā: https://www.gulbene.lv/images/att/izgl/metod/Uzdevumu_kr%C4%81jums_par_glob%C4%81lo_izgl%C4%ABt%C4%ABbu_un_IAM.pdf.

Projektu līdzfinansē programma Globālās izglītības tīkls Eiropā – GENE. Tās mērķis Latvijā ir veicināt pilsonisko atbildību, izpratni par globālajiem procesiem un aktīvu līdzdarbošanos taisnīgas, iekļaujošas un ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā.

Marias projekta noslēgums

Laiks skrien! Mācību gada noslēgumā sakām paldies un atā viens otram un arī brīvprātīgajai jaunietei no Spānijas Mariai. Mēs viens otru jau atkal satiksim skolā septembrī – nu jau Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Satiksim arī gruzīnu brīvprātīgo Kostiu, taču Maria jau jūnija beigās pabeidz savu darbu mūsu projektā un dodas prom. Kopš septembra kopā ar Mariu esam darbojušies dažādās aktivitātēs un kopīgi radījuši prieku sev un citiem. Dažādas spēles, Marias iestudētas dejas, balonu locīšanas aktivitātes, Radio klubiņš, Foto un žurnālistikas klubiņš, angļu un spāņu valodas nodarbības, foto kameru zibšņi un jautrība…un vēl, un vēl… Tāds bija mūsu mācību gads kopā ar mūsu lielisko Mariu. Mīlam un no sirds pateicamies.

29.05. Maria rīkoja savu projekta noslēguma pasākumu. Rīta pusē notika jautra “Dārgumu meklēšana” 1.-2. klašu skolēniem. Viņi grupās veica 8 dažādus uzdevumus – meklēja 8 kontrolpunktus, kuros strādāja kāds mūsu pašpārvaldes jaunietis kopā ar citu novada Brīvprātīgā darba projektu jauniešiem – austrieti, francūžiem, citu spānieti, kā arī mūsu skolas brīvprātīgo gruzīnu. “Dārgumi” bija saldi un gardi.

Pēc pusdienām 3.-6. klašu skolēni nāca kopā skolas zālē, lai skatītos Marias sagatavotu video atskatu uz kopīgi projektā paveikto. Klases bija sagatavojušas mīļas atvadu dāvaniņas, teica pateicības vārdus un cieši apskāva. Kopīgi tika dejota deja “Genovefa”, kas Mariai asociēsies ar Latviju. Jaunāko klašu skolēni tā arī nevar saprast, kāpēc Mariai jādodas prom, ja viņai šeit patīk un ja viņa pat jau māk tekoši runāt latviski. Maria lielākos skolēnus un darbiniekus cienāja ar kūkām.

Pēc kopīgā sanākšanas mirkļa Maria un viņas draugi – citi ārvalstu brīvprātīgie – bērnus gaidīja zālē, kur kopīgi izgatavoja gaismas lukturīšus no stikla burciņām.

Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente

Maria

Skola, kurā mācās skolotājs…

Latvijā likums nosaka, ka skolotājam trīs gados obligāti jāiziet 36 stundu profesionālā apmācība. Kvalitatīvus, savam izaugsmes līmenim un vajadzībām atbilstošus kursus atrast kļūst arvien sarežģītāk. Bet, ja gribam sniegt kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem, ja gribam, lai ieguvējs no mācību procesa būtu katrs skolēns, jāmeklē aizvien jauni un jauni mācīšanas veidi. Kur tos ņemt?

Gulbenes sākumskola saviem skolotājiem ir kā mācību iestāde arī pašiem, vieta, kur izkāpt no savas komforta zonas un ļauties izaicinājumiem.

Skolotājiem ir iespēja savu redzesloku paplašināt, gūt noderīgu pieredzi, kā arī dalīties ar savu pieredzi, izmantojot Erasmus+ piedāvātās iespējas: personu mobilitāti mācību nolūkos, institūciju sadarbību inovācijas veicināšanai un labās prakses apmaiņai. Mēs varam ļauties izaicinājumiem un sekmēt savu izaugsmi, darbojoties gan vienā, gan otrā organizācijas atbalstītajā programmā.

Divu gadu garumā Gulbenes sākumskolas skolotājiem bija iespēja būt Beļģijā, Somijā, Polijā, Slovākijā un Norvēģijā, redzēt, piedalīties un vadīt mācību procesu šajās skolās, kā arī kopā diskutēt, radīt un īstenot metodes, kas tieši sekmētu skolēnu iekšējo motivāciju STEM jomas mācību priekšmetos. Iekšējā motivācija ir cieši saistīta ar mācību metodēm, kas ir atbilstošas katra skolēna attīstības līmenim un no kurām skolēns gūst prieku un gandarījumu. Tas pēctecīgi sekmē viņa izaugsmi.

Savās stundās divu gadu garumā vēl īpašāku uzmanību kā līdz šim veltījām praktiskām darbošanās metodēm. Plānojām eksperimentus, izvirzījām hipotēzes, tās cenšoties pierādīt vai noliegt, filmējām un analizējām paveikto. Mūsu skolā notika videostundas, kopīgas ar citu Eiropas valstu skolēniem, pirms tam – video diskusijas un darba tikšanās starp skolotājiem. Lai iegūtu drosmi komunicēt ar ārzemju partneriem, organizējām angļu valodas nodarbības pašas sev, kā arī izmantojām brīvprātīgā darba projektos iesaistītos jauniešus. Pilnveidojām sevi tepat, savā darba vietā.

Esot Eiropas valstu skolās, redzējām arī atšķirīgo no mūsu zemes: Somijā nav stundu saraksta, bet ir nedēļā izdarāmo darbu saraksts, Norvēģijā skolēna veikums netiek vērtēts ar atzīmi, atgriezeniskā saite vecākiem tiek sniegta caur plānotām sarunām starp vecāku, bērnu un skolotāju divas reizes gadā, bet Polijas skolotāji ir neizpratnē par faktu, ka Latvijā skolotāji vecākiem dod pieeju savam privātajam tālruņa numuram.

Esam pilnveidojuši sevi, guvuši pieredzi un arī strādājuši darba grupās gan Francijā, Itālijā un Grieķijā, gan Čehijā un Lielbritānijā. Francijā tika aktualizēta tēma “Spēle kā mācību procesa sastāvdaļa”, Itālijā – blogu veidošana, esot Grieķijā, skolotājas iesaistījās mācību un ārpusstundu darbā, Čehijā gūtais papildināja skolotāju prasmes mācību procesā izmantot informāciju tehnoloģiju rīkus, bet Lielbritānijā – angļu valodas prasmes. Tas viss ir neatņemams ieguldījums personīgajā izaugsmē un profesionalitātē.

Redzēt pasauli ir labi, gūt pieredzi ārpus savas skolas un savas valsts robežām ir noderīgi, un tas prasa gan papildu finansējumu, gan papildu laiku. Šādu iespēju varam izmantot periodiski.

Strādājot izglītības sistēmā jau vairākus gadus, ir skaidrs, ka pieejamākā un efektīvākā izaugsme profesionālajā jomā ir iegūstama caur vienas skolas skolotāju sadarbību ikdienā, vērojot vienam otra stundas un kopīgi izdomājot jaunas mācīšanas metodes. Skolotājs kļūst stiprāks un pārliecinātāks par sevi, ja viņam ir iespēja piedalīties otra kolēģa stundā, un domāju, ka tas izlīdzina profesionālo nevienlīdzību. Ieplānojot laiku strādāt metodiskajās sanāksmēs, mēs kopā varētu meklēt risinājumus tik pašsaprotamiem jautājumiem, kā vienkārši mācīt, kā vienkārši novērtēt, un, kā mūsu ieguldītais darbs dod iespēju skolēniem būt veiksmīgiem nākotnē. Mums ir jāseko, lai mācīšanās nekļūst par pakaļdzīšanos kaut kam ar neskaidru un bērniem nesaprotamu mērķi.

Redzot daļu no izglītības procesa citās valstīs, esmu stiprinājusi savu pārliecību, ka ikviens bērns ir no svara, katrs bērns ir vērtība, kā arī to, ka veiksme nav nejaušība, tas ir rezultāts tiem lēmumiem, kurus pieņemam.

Gulbenes sākumskolas skolotāja Dace Kablukova

Šobrīd Gulbenes sākumskola īsteno Erasmus+ programmas skolu pedagoģiskā personāla mācību mobilitātes projektu “Interaktīva Gulbenes sākumskolas vide un mācību metodes” (Nr.: 2018-1-LV01-KA101-046885). Projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora – projekta mobilitātes dalībnieka – uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.