Gribas teikt kā tautas pasakā… Reiz bija kupla Gulbenes sākumskolas saime, kura jau bija veiksmīgi īstenojusi 2 Brīvprātīgā darba projektus (katrā no tiem uzņēma vienlaicīgi vienu jaunieti). Viņi ļoti sapņoja par tādu projektu, kura laikā būtu iespēja būt kopā ar 2 jauniešiem. Kāpēc gan? Tad beidzot visi varētu iesaistīties sev vēlamajās jauniešu piedāvātajās aktivitātēs. Un notika tas, kas brīnumpasakās parasti arī notiek – skola guva iespēju vienlaicīgi projektā uzņemt 2 jaunietes: spānieti un vācieti. Meitenes ieradās un kopā ar skolas saimi 2018. gada 3. septembrī uzsāka skolas gaitas.
Projekta “Radām prieku!” mērķis bija ļaut ārzemju jauniešiem izmantot esošās zināšanas un iegūt jaunu pieredzi, kā arī dot iespēju skolas saimei un apkārtējai sabiedrībai vairāk izpausties, radoši darbojoties. Bijām sapņojuši par mākslas un mūzikas nodarbībām, kā arī dažāda veida atbalstu skolotājiem.
Arī pasakās varonim jāpārvar dažādi šķēršļi ceļā uz balvu. Mūsu pasakā notika tieši tāpat – kolektīvam nācās pārvarēt šādas tādas grūtības. Jauniete ar invaliditāti ģimenes apstākļu dēļ projektu pameta jau pēc 2 mēnešiem; tas mūs apbēdināja. Taču mums bija iespēja viņas vietā paņemt citu jaunieti. Tā mūsu saimei pievienojās Kostia no Gruzijas.
Mēdz teikt, ka nejaušību nav. Mēs piekrītam.
Vācu jauniete pie mums pavadītajos 2 mēnešos paspēja gan piedzīvot savu pirmo dzīvošanu starpkultūru vidē, gan noorganizēt mūzikas instrumentu izgatavošanas darbnīcas, gan atbalstīt mūzikas skolotāju stundu darbā un kopīgi veidot stundas, gan arī pirmo reizi publiski spēlēt uz klavierēm skaņdarbus lielai auditorijai. Ai, kā gan mēs viņu vēlējāmies paturēt savā saimē! Tagad, projektu beidzot, saņēmām no jaunietes ziņu, ka viņa vēlas studēt speciālo pedagoģiju – atbalstīt bērnus ar invaliditāti vai mācīšanās traucējumiem. Jauniete teic, ka uz šādu nākotnes profesijas izvēli viņu pamudinājis šis mūsus skolā pavadītais laiks. Viņa sapratusi, ka vēlas strādāt ar bērniem līdzīgā veidā, kā to darām mēs.
Projektā jau no pirmās dienas darbojās jauniete, kas pēc izglītības ir žurnāliste. Jaunietes enerģija un uzņēmība ļāva mums izbaudīt raibu darbošanos. Viņas piedāvājums bija radio pulciņš, foto un žurnālistikas pulciņš, moderno deju pulciņš (viņa pati veidoja horeogrāfiju dejām!), dažādas citas tematiskas aktivitātes dažādām paaudzēm, spēles un radošās darbnīcas. Maria mūs iepina krāsainu balonu locīšanas priekos, skolas koncertos priecēja ar savu moderno deju grupu, bieži piedāvāja dejošanas aktivitātes, mācīja spāņu un angļu valodas, kā arī jautri dzīvojās ar bērniem. Protams, viņa mūs arī iepazīstināja ar savu zemi un ēdieniem.
Gruzīns Kostia projektā piedzīvoja savu pirmo uzturēšanos ārzemēs. Kostia ir mākslinieks un cilvēks, kas pašmācības ceļā apguvis ģitārspēli. Viņš to visu bija gatavs mācīt un rādīt mums, un skolēni tam bija ļoti atvērti. Regulārās mākslas klubiņa aktivitātes ar gleznošanu (ar visām izstādēm!!!) ļāva daudziem bērniem atvērties tieši ar māksliniecisko izpausmju palīdzību. Kostia arī palīdzēja mums skolas vidi padarīt krāsaināku. Saprojektēt un precīzi izdomāt – tā bija viņa darba būtība skolas vides pilnveidē. Kad Kostia pats bija iejuties, viņš sāka vadīt ģitārspēles nodarbības skolas bērniem, par ko pašam bija liels prieks.
Jaunieši sadarbojās un kopīgi veidoja aktivitātes ar skolas skolēnu pašpārvaldi – sestklasniekiem. Visiem tas bija liels izaicinājums un brīnišķīga pieredze. Tika gan daudz strādāts pie pasākumu sagatavošanas un norises, gan arī paši piedalījās interesantās, saliedējošās aktivitātēs.
Jaunieši projekta laikā apguva latviešu sarunvalodu neformālās valodas nodarbībās. Tas ļāva spāņu meitenei Mariai iemācīties labi runāt un kopā ar Eiropas Kustību Latvijā doties uz vairākām Latvijas skolām stāstīt par savu pieredzi. Jauniete ļoti ieinteresējās par latviešu tradīcijām un aktīvi iesaistījās vietējā vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā “Ratiņš”, kurā dejoja arī vēl citi novada brīvprātīgie jaunieši.
Jaunieši sadarbojās arī ar vietējo senioru organizāciju, iesaistot viņus aktivitātēs un darbojoties kopā. Vārdu sakot, projektā ļāvām vaļu jauniešu idejām, un tas padarīja skolas ikdienu ļoti krāsainu.
Tā nu mūsu skola iepriekšējā mācību gada laikā un vēl vasaras mēnešos piedzīvoja brīnišķīgas aktivitātes, uzņemot 3 brīvprātīgos. Esam priecīgi, pateicīgi un gandarīti par šādu jauniešu darbu projektā un šādu pienesumu skolai. Visa mācību gada garumā esam radījuši vairāk prieka nekā parasti. Tas mudina turpināt, jo pie labā pierod ātri.
Par projektu atgādina nemitīgie skolas bērnu jautājumi – kur tad ir palikuši brīvprātīgie?, kā arī jauniešu veidoti video un foto siena skolā.
Šī pasaka izdzīvota. Laimīgās beigas jau piedzīvotas un pārdzīvotas (jo – ak, cik grūtas ir atvadas, asaru un skumju pilnas!). Esam gatavi Brīvprātīgā darba projektā šķirt nākamo lappusi – varbūt tur mūs gaidīs atkal jauna pasaka, varbūt stāsts ar raibiem notikumiem. Bet.. jebkurā gadījumā arī tur galvenie varoņi būs Brīvprātīgie jaunieši, bet mēs – skolas saime – otrā plāna varoņi, bez kuriem jau nu arī nevar iztikt.
Gulbenes sākumskolas saime
Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
