“Es esmu Konstantine jeb Kostia un nāku no Gruzijas. Latvijā ierados 2019. gada janvāra beigās, lai 8 mēnešus veiktu brīvprātīgo darbu. Gruzijā es studēju mākslu, taču savā profesijā nespēju atrast pienācīgu darbu. Man arī bija vēlme pamēģināt darīt ko citādāku un doties uz Eiropu. Latvija nebija mans mērķis. Nokļuvu šeit, jo facebook lapā ieraudzīju uzsaukumu brīvprātīgajam, kas vēlas strādāt mākslas un mūzikas jomā. Tie ir mani vaļasprieki, tāpēc tam piekritu un esmu šeit – Gulbenes sākumskolas Brīvprātīgā darba projektā.
Šeit es strādāju ar sākumskolas vecuma bērniem un arī ar pieaugušajiem. Es palīdzu mūzikas stundās, piedāvāju bērniem dažādas mākslas aktivitātes (pat rīkojam izstādes) un mācu spēlēt ģitāru. Šeit mācos arī latviešu sarunvalodu, kas ir grūti. Reizēm palīdzu aktivitātēs arī citiem brīvprātīgā darba veicējiem, kā arī mēs bieži kopā pavadām brīvo laiku.
Šī ir pirmā reize, kad esmu ārpus savas valsts.” tā saka brīvprātīgais Konstantine Kadaria. Kostia vēl nerunā latviski, tāpēc teksts ir viņa projekta koordinatores tulkots.
Projektā strādā arī spāņu jauniete Maria, kas projektu uzsāka jau pagājušā gada septembrī: “Es esmu María. Man ir 22 gadi un es esmu no Spānijas, no Galīcijas reģiona. Tas ir Spānijas ziemeļrietumos. Man patīk fotogrāfēt, dejot, ceļot un macīties valodas. Spānijā es studēju žurnālistiku un beidzu universitāti jūnijā, un es atbraucu uz Latviju septembrī tāpēc, ka es gribēju darīt kaut ko citu.
Gulbenes sākumskolā es strādāju ar bērniem un pieaugušajiem. Ar bērniem man ir dažādi klubiņi: Radio klubiņš, Foto un žurnālistikas klubiņš, mūsdienu dejas. Es arī mācu dejas bērniem jauniešu centrā un vadu spēles un citas aktivitātes skolā. Tāpat arī es eju stundās un palīdzu skolotājiem. Pieaugušajiem es mācu spāņu valodu un skolotājiem angļu valodu. Man ir aktivitātes ar citiem brīvprātīgajiem Gulbenē un dažreiz citur Latvijā.
Brīvajā laikā Latvijā es dejoju tautas dejas deju kolektīvā “Ratiņš” un pavadu laiku ar brīvprātīgajiem un draugiem. Man ir bijuši koncerti.
Eiropas Kustība Latvijā mani bija uzaicinājusi doties ar viņiem kopā uz Jēkabpils pusi uz vairākām skolām stāstīt par manu pieredzi šeit, ņemot līdzi 3 simbolus. Es ņēmu līdzi mīksto mantiņu – kucēnu, kas bija dāvana no maniem draugiem Spānijā un tas man atgādina par manu dzīvi tur. Otrais simbols pārstāv manu brīvprātīgo darbu, kas ir piespraude no Gulbenes sākumskolas, kurā es strādāju. Viena skolotāja to man iedeva manā pirmajā dienā Latvijā un tuvojoties projekta noslēgumam es varu teikt, ka es esmu ļoti apmierināta ar manu skolu, projektu un pašu Latviju. Simbols, kas pārstāv Latviju, nav objekts, bet tas ir tetovējums. Es to uztaisīju Rīgā pirms vairākiem mēnešiem, un tās ir divas sniegpārslas, kas simbolizē Latvijas ziemu.
Es domāju, ka brīvprātīgais darbs ir laba iespēja dzīvot citā valstī, satikt cilvēkus un piedzīvot unikālu pieredzi. Ja tu nezini, ko darīt, tu vari mēģināt daudz interesantas aktivitātes. Pēc tam tu saproti, ko tu gribi darīt.” Tā Maria Aneiros par sevi un darbu projektā. Maria tekstu ir rakstījusi pati un nu jau latviski. Maria projektā apgūst latviešu valodu skolotājas Ievas Smoļinas vadībā. Skolotāja ir palīdzējusi izlabot stilistiskās un gramatikas kļūdas.
Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.
Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente
