Valmieras drāmas teātra izrāde “Staburaga bērni”.

Pirms došanās uz izrādi skolēni tai gatavojās…

Skolotāja  Aija:  Kas ir Staburags?

5.a klases skolēni :  Dabas objekts! Mēs taču kaut kad bijām ekskursijā!

Skolotāja: Jā, tas bija 2016.gadā!

   Kas zināms vairāk par šo objektu?

5. a klases skolēni: ????

Skolotāja: Tad tas ir jāuzzina! Kur informāciju atrast, jūs taču zināt!

Bet kurš ir lasījis grāmatu ,, Staburaga bērni” ?

Skolēni: Neesam lasījuši, bet sk. Baiba Dzērve ieteica grāmatu izņemt bibliotēkā.

Skolotāja: Mēs dosimies uz izrādi ,, Staburaga bērni” ! Jums uzdevums- iegūt informāciju par ko ir grāmata. Vai izrāde būs veidota pēc grāmatas?

Iegūtā informācija

Staburags jeb Staburadze bija aptuveni 18,5 metrus augsta šūnakmens klints Daugavas kreisajā krastā, kas veidojies vairāku gadu tūkstošu laikā. 1966. gadā Staburagu appludināja un pašlaik tas atrodas Pļaviņu ūdenskrātuves dzelmē

 Ir arī teika par meiteni, kuras līgavainis bijis zvejnieks. Reiz kad viņa kā vienmēr  gaidījusi savu zvejnieku uz klinšu radzes. Sacēlusies liela vētra un puisis noslīcis. Meitene to redzēdama palikusi raudam augstajā krastā gauži sastingusi un pārvērtusies par akmens radzi, taču asaras nav beigušas tecēt.

Staburaga bērni

 Tas ir stāsts par diviem uzticamiem draugiem — Vīgantes muižas dārznieka dēlu Janci un muižas strādnieces dēlu Mārču. Zēni pavada kopā tikai vienu gadu, un, ja pirmajā — iepazīšanās dienā Marčs ar lielu neuzticību raugās uz savu jauno draugu, tad nākamajā pavasarī, Jurģos, šķiroties no Janča, Marčam ir bezgala skumji un viņš pats saka — tāda drauga kā Jancis viņam vairs nebūs. Un tiešām — dzīvais, drošais, atjautīgais, bezgala godīgais Jancis, kas nekad nepamet draugu nelaimē, kas neļauj darīt pāri vājākam, — tādu draugu un rotaļu biedru ikviens vēlētos iegūt. Lēnīgo, sākumā diezgan bailīgo un neapķērīgo Mārču draudzība ar Janci izveido drosmīgāku, atjautīgāku. Marčs, kuram reibst galva, kāpjot lejā uz Liepavotu, vēlāk metas Daugavā, lai dabūtu laivu un izglābtu Janci, kuru ledus gabals nes uz krācēm. Abu zēnu kopīgās gaitas, viņu dzīves visdažādākos notikumus rakstnieks notēlojis tik saistoši, ar vieglu humoru, ka tie neizdzēšami paliek lasītāju atmiņā.

Pēc izrādes…..

• Agrāk bērni gāja ārā, bet tagad spēlē telefonu. ( Aleksis)
• Man izrāde ne ļoti patika, jo bija tikai 2 zēni un apģērbs. ( Aleksandra, Arta, Ance, Kristers, Arti, Agate, Estere, )
• Man patika viņu sasveicināšanās. ( Viktorija)
• Galvenā doma bija draudzība, ka ar draugiem ir labāk. ( Estere)
• Izrādes autoram ir laba iztēle. (Agate)
• Galvenā doma ir, ka draudzība ir kā Staburags  – stipra un nepieveicama. Divi draugi turas kopā un nepadodas. ( Gustavs)
• Senāk vairāk gāja ārā, un draugi vairāk bija kopā. ( Artis)
• Smieklīgas izdarības, kustības. ( Kristers)
• Man šķiet, ka galvenā doma bija draudzība, un kā tajos laikos bērni izklaidējās. ( Ance)
• Zēniem laba fantāzija ( Ričards)