Brīnumu pilnais rudens
Es eju pa ceļu un jūtu,
Kā vējš saķer manus matus.
Tas mirkli rausta tos,
Kā norautas koka lapas.
Es redzu, kā vāvere sper kāju savā mājā,
Un miķelītes krāšņi zied pie klēts.
Bet dārzā…
“Ak, tu re” gliemeži ēd kāpostus.
Es sadzirdu gājputnu čalas,
Kas traucas uz zemēm siltajām.
Un virpulī saceltās lapas,
Tad skrien gājputniem līdz.
Diāna Līve 5.c klases skolniece