Kategoriju arhīvs: Projekti

Projekta “Radām prieku!” pieredzes stāsts

Gribas teikt kā tautas pasakā… Reiz bija kupla Gulbenes sākumskolas saime, kura jau bija veiksmīgi īstenojusi 2 Brīvprātīgā darba projektus (katrā no tiem uzņēma vienlaicīgi vienu jaunieti). Viņi ļoti sapņoja par tādu projektu, kura laikā būtu iespēja būt kopā ar 2 jauniešiem. Kāpēc gan? Tad beidzot visi varētu iesaistīties sev vēlamajās jauniešu piedāvātajās aktivitātēs. Un notika tas, kas brīnumpasakās parasti arī notiek – skola guva iespēju vienlaicīgi projektā uzņemt 2 jaunietes: spānieti un vācieti. Meitenes ieradās un kopā ar skolas saimi 2018. gada 3. septembrī uzsāka skolas gaitas.

Projekta “Radām prieku!” mērķis bija ļaut ārzemju jauniešiem izmantot esošās zināšanas un iegūt jaunu pieredzi, kā arī dot iespēju skolas saimei un apkārtējai sabiedrībai vairāk izpausties, radoši darbojoties. Bijām sapņojuši par mākslas un mūzikas nodarbībām, kā arī dažāda veida atbalstu skolotājiem.

Arī pasakās varonim jāpārvar dažādi šķēršļi ceļā uz balvu. Mūsu pasakā notika tieši tāpat – kolektīvam nācās pārvarēt šādas tādas grūtības. Jauniete ar invaliditāti ģimenes apstākļu dēļ projektu pameta jau pēc 2 mēnešiem; tas mūs apbēdināja. Taču mums bija iespēja viņas vietā paņemt citu jaunieti. Tā mūsu saimei pievienojās Kostia no Gruzijas.

Mēdz teikt, ka nejaušību nav. Mēs piekrītam.

Vācu jauniete pie mums pavadītajos 2 mēnešos paspēja gan piedzīvot savu pirmo dzīvošanu starpkultūru vidē, gan noorganizēt mūzikas instrumentu izgatavošanas darbnīcas, gan atbalstīt mūzikas skolotāju stundu darbā un kopīgi veidot stundas, gan arī pirmo reizi publiski spēlēt uz klavierēm skaņdarbus lielai auditorijai. Ai, kā gan mēs viņu vēlējāmies paturēt savā saimē! Tagad, projektu beidzot, saņēmām no jaunietes ziņu, ka viņa vēlas studēt speciālo pedagoģiju – atbalstīt bērnus ar invaliditāti vai mācīšanās traucējumiem. Jauniete teic, ka uz šādu nākotnes profesijas izvēli viņu pamudinājis šis mūsus skolā pavadītais laiks. Viņa sapratusi, ka vēlas strādāt ar bērniem līdzīgā veidā, kā to darām mēs.

Projektā jau no pirmās dienas darbojās jauniete, kas pēc izglītības ir žurnāliste. Jaunietes enerģija un uzņēmība ļāva mums izbaudīt raibu darbošanos. Viņas piedāvājums bija radio pulciņš, foto un žurnālistikas pulciņš, moderno deju pulciņš (viņa pati veidoja horeogrāfiju dejām!), dažādas citas tematiskas aktivitātes dažādām paaudzēm, spēles un radošās darbnīcas. Maria mūs iepina krāsainu balonu locīšanas priekos, skolas koncertos priecēja ar savu moderno deju grupu, bieži piedāvāja dejošanas aktivitātes, mācīja spāņu un angļu valodas, kā arī jautri dzīvojās ar bērniem. Protams, viņa mūs arī iepazīstināja ar savu zemi un ēdieniem.

Gruzīns Kostia projektā piedzīvoja savu pirmo uzturēšanos ārzemēs. Kostia ir mākslinieks un cilvēks, kas pašmācības ceļā apguvis ģitārspēli. Viņš to visu bija gatavs mācīt un rādīt mums, un skolēni tam bija ļoti atvērti. Regulārās mākslas klubiņa aktivitātes ar gleznošanu (ar visām izstādēm!!!) ļāva daudziem bērniem atvērties tieši ar māksliniecisko izpausmju palīdzību. Kostia arī palīdzēja mums skolas vidi padarīt krāsaināku. Saprojektēt un precīzi izdomāt – tā bija viņa darba būtība skolas vides pilnveidē. Kad Kostia pats bija iejuties, viņš sāka vadīt ģitārspēles nodarbības skolas bērniem, par ko pašam bija liels prieks.

Jaunieši sadarbojās un kopīgi veidoja aktivitātes ar skolas skolēnu pašpārvaldi – sestklasniekiem. Visiem tas bija liels izaicinājums un brīnišķīga pieredze. Tika gan daudz strādāts pie pasākumu sagatavošanas un norises, gan arī paši piedalījās interesantās, saliedējošās aktivitātēs.

Jaunieši projekta laikā apguva latviešu sarunvalodu neformālās valodas nodarbībās. Tas ļāva spāņu meitenei Mariai iemācīties labi runāt un kopā ar Eiropas Kustību Latvijā doties uz vairākām Latvijas skolām stāstīt par savu pieredzi. Jauniete ļoti ieinteresējās par latviešu tradīcijām un aktīvi iesaistījās vietējā vidējās paaudzes tautas deju kolektīvā “Ratiņš”, kurā dejoja arī vēl citi novada brīvprātīgie jaunieši.

Jaunieši sadarbojās arī ar vietējo senioru organizāciju, iesaistot viņus aktivitātēs un darbojoties kopā. Vārdu sakot, projektā ļāvām vaļu jauniešu idejām, un tas padarīja skolas ikdienu ļoti krāsainu.

Tā nu mūsu skola iepriekšējā mācību gada laikā un vēl vasaras mēnešos piedzīvoja brīnišķīgas aktivitātes, uzņemot 3 brīvprātīgos. Esam priecīgi, pateicīgi un gandarīti par šādu jauniešu darbu projektā un šādu pienesumu skolai. Visa mācību gada garumā esam radījuši vairāk prieka nekā parasti. Tas mudina turpināt, jo pie labā pierod ātri.

Par projektu atgādina nemitīgie skolas bērnu jautājumi – kur tad ir palikuši brīvprātīgie?, kā arī jauniešu veidoti video un foto siena skolā.

Šī pasaka izdzīvota. Laimīgās beigas jau piedzīvotas un pārdzīvotas (jo – ak, cik grūtas ir atvadas, asaru un skumju pilnas!). Esam gatavi Brīvprātīgā darba projektā šķirt nākamo lappusi – varbūt tur mūs gaidīs atkal jauna pasaka, varbūt stāsts ar raibiem notikumiem. Bet.. jebkurā gadījumā arī tur galvenie varoņi būs Brīvprātīgie jaunieši, bet mēs – skolas saime – otrā plāna varoņi, bez kuriem jau nu arī nevar iztikt.

Gulbenes sākumskolas saime

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.



Marias projekta noslēgums

Laiks skrien! Mācību gada noslēgumā sakām paldies un atā viens otram un arī brīvprātīgajai jaunietei no Spānijas Mariai. Mēs viens otru jau atkal satiksim skolā septembrī – nu jau Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Satiksim arī gruzīnu brīvprātīgo Kostiu, taču Maria jau jūnija beigās pabeidz savu darbu mūsu projektā un dodas prom. Kopš septembra kopā ar Mariu esam darbojušies dažādās aktivitātēs un kopīgi radījuši prieku sev un citiem. Dažādas spēles, Marias iestudētas dejas, balonu locīšanas aktivitātes, Radio klubiņš, Foto un žurnālistikas klubiņš, angļu un spāņu valodas nodarbības, foto kameru zibšņi un jautrība…un vēl, un vēl… Tāds bija mūsu mācību gads kopā ar mūsu lielisko Mariu. Mīlam un no sirds pateicamies.

29.05. Maria rīkoja savu projekta noslēguma pasākumu. Rīta pusē notika jautra “Dārgumu meklēšana” 1.-2. klašu skolēniem. Viņi grupās veica 8 dažādus uzdevumus – meklēja 8 kontrolpunktus, kuros strādāja kāds mūsu pašpārvaldes jaunietis kopā ar citu novada Brīvprātīgā darba projektu jauniešiem – austrieti, francūžiem, citu spānieti, kā arī mūsu skolas brīvprātīgo gruzīnu. “Dārgumi” bija saldi un gardi.

Pēc pusdienām 3.-6. klašu skolēni nāca kopā skolas zālē, lai skatītos Marias sagatavotu video atskatu uz kopīgi projektā paveikto. Klases bija sagatavojušas mīļas atvadu dāvaniņas, teica pateicības vārdus un cieši apskāva. Kopīgi tika dejota deja “Genovefa”, kas Mariai asociēsies ar Latviju. Jaunāko klašu skolēni tā arī nevar saprast, kāpēc Mariai jādodas prom, ja viņai šeit patīk un ja viņa pat jau māk tekoši runāt latviski. Maria lielākos skolēnus un darbiniekus cienāja ar kūkām.

Pēc kopīgā sanākšanas mirkļa Maria un viņas draugi – citi ārvalstu brīvprātīgie – bērnus gaidīja zālē, kur kopīgi izgatavoja gaismas lukturīšus no stikla burciņām.

Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente

Skola, kurā mācās skolotājs…

Latvijā likums nosaka, ka skolotājam trīs gados obligāti jāiziet 36 stundu profesionālā apmācība. Kvalitatīvus, savam izaugsmes līmenim un vajadzībām atbilstošus kursus atrast kļūst arvien sarežģītāk. Bet, ja gribam sniegt kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem, ja gribam, lai ieguvējs no mācību procesa būtu katrs skolēns,  jāmeklē aizvien jauni un  jauni mācīšanas veidi. Kur tos ņemt?

Gulbenes sākumskola saviem skolotājiem ir kā mācību iestāde arī pašiem, vieta, kur izkāpt no savas komforta zonas un ļauties izaicinājumiem.

Skolotājiem ir iespēja savu redzesloku paplašināt, gūt noderīgu pieredzi, kā arī dalīties ar savu pieredzi, izmantojot Erasmus+ piedāvātās iespējas: personu mobilitāti mācību nolūkos, institūciju sadarbību inovācijas veicināšanai un labās prakses apmaiņai. Mēs varam ļauties izaicinājumiem un sekmēt savu izaugsmi, darbojoties gan vienā, gan otrā organizācijas atbalstītajā programmā.

Divu gadu garumā Gulbenes sākumskolas skolotājiem bija iespēja būt Beļģijā, Somijā, Polijā, Slovākijā un Norvēģijā, redzēt, piedalīties un vadīt mācību procesu šajās skolās, kā arī kopā diskutēt, radīt un īstenot metodes, kas tieši sekmētu skolēnu iekšējo motivāciju STEM jomas mācību priekšmetos. Iekšējā motivācija ir cieši saistīta ar mācību metodēm, kas ir atbilstošas katra skolēna attīstības līmenim un no kurām skolēns gūst prieku un gandarījumu. Tas pēctecīgi sekmē viņa izaugsmi.

Savās stundās divu gadu garumā vēl īpašāku uzmanību kā līdz šim veltījām praktiskām darbošanās metodēm. Plānojām eksperimentus, izvirzījām hipotēzes, tās cenšoties pierādīt vai noliegt, filmējām un analizējām paveikto. Mūsu skolā notika videostundas, kopīgas ar citu Eiropas valstu skolēniem, pirms tam – video diskusijas un darba tikšanās  starp skolotājiem. Lai iegūtu drosmi komunicēt ar ārzemju partneriem, organizējām angļu valodas nodarbības pašas sev, kā arī izmantojām brīvprātīgā darba projektos iesaistītos jauniešus. Pilnveidojām sevi tepat, savā darba vietā.

Esot Eiropas valstu skolās, redzējām arī atšķirīgo no mūsu zemes: Somijā nav stundu saraksta, bet ir nedēļā izdarāmo darbu saraksts, Norvēģijā skolēna veikums netiek vērtēts ar atzīmi, atgriezeniskā saite vecākiem tiek sniegta caur plānotām sarunām starp vecāku, bērnu un skolotāju divas reizes  gadā, bet Polijas skolotāji ir neizpratnē par faktu, ka Latvijā skolotāji vecākiem dod pieeju savam privātajam tālruņa numuram.

Esam pilnveidojuši sevi, guvuši pieredzi un arī strādājuši darba grupās gan Francijā, Itālijā un Grieķijā, gan Čehijā un Lielbritānijā. Francijā tika aktualizēta tēma “Spēle kā mācību procesa sastāvdaļa”, Itālijā – blogu veidošana, esot Grieķijā, skolotājas iesaistījās mācību un ārpusstundu darbā, Čehijā gūtais papildināja skolotāju prasmes mācību procesā izmantot informāciju tehnoloģiju rīkus, bet Lielbritānijā – angļu valodas prasmes. Tas viss ir neatņemams ieguldījums personīgajā izaugsmē un profesionalitātē.

Redzēt pasauli ir labi, gūt pieredzi ārpus savas skolas un savas valsts robežām ir noderīgi, un tas prasa gan papildu finansējumu, gan papildu laiku. Šādu iespēju varam izmantot periodiski.

Strādājot izglītības sistēmā jau vairākus gadus, ir skaidrs, ka pieejamākā un efektīvākā izaugsme profesionālajā jomā ir iegūstama caur vienas skolas skolotāju sadarbību ikdienā, vērojot vienam otra stundas un kopīgi izdomājot jaunas mācīšanas metodes. Skolotājs kļūst stiprāks un pārliecinātāks par sevi, ja viņam ir iespēja piedalīties otra kolēģa stundā, un domāju, ka tas izlīdzina profesionālo nevienlīdzību. Ieplānojot laiku strādāt metodiskajās sanāksmēs, mēs kopā varētu meklēt risinājumus tik pašsaprotamiem jautājumiem, kā vienkārši mācīt, kā vienkārši novērtēt, un, kā mūsu ieguldītais darbs dod iespēju skolēniem būt veiksmīgiem nākotnē. Mums ir jāseko, lai mācīšanās nekļūst par pakaļdzīšanos kaut kam ar neskaidru un bērniem nesaprotamu mērķi.

Redzot daļu no izglītības procesa citās valstīs, esmu stiprinājusi savu pārliecību, ka ikviens bērns ir no svara, katrs bērns ir vērtība, kā arī to, ka veiksme nav nejaušība, tas ir rezultāts tiem lēmumiem, kurus pieņemam.

Gulbenes sākumskolas skolotāja Dace Kablukova

Šobrīd Gulbenes sākumskola īsteno Erasmus+ programmas skolu pedagoģiskā personāla mācību mobilitātes projektu “Interaktīva Gulbenes sākumskolas vide un mācību metodes” (Nr.: 2018-1-LV01-KA101-046885). Projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora  – projekta mobilitātes dalībnieka – uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Ko skolā nestāsta?

Jūsu uzmanībai skolas radio “KO SKOLĀ NESTĀSTA” 2. raidījums.

Saite uz raidījumu: https://youtu.be/vosUuxPXO9g

Šoreiz klausieties intervijas ar skolotājiem par špikošanu, uzziniet, ko darīt, ja skolā starpbrīžos aizliegs lietot mobilos telefonus un klausieties mazo pirmklasnieku balsis, kad savā 101. dienā skolā viņi runāja par dažādām tēmām. Noteikti piedalieties aptaujā par labākajām atpūtas vietām Latvijā!   

Radio raidījumu veidoja Radio klubiņa bērni un mūsu brīvprātīgā jauniete Maria.

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Elīna Nagle, skolas projektu asistente

This image has an empty alt attribute; its file name is Erasmus-logo-1024x225.jpg
This image has an empty alt attribute; its file name is Agenturas-logo.png