Kategoriju arhīvs: Projekti

Marias projekta noslēgums

Laiks skrien! Mācību gada noslēgumā sakām paldies un atā viens otram un arī brīvprātīgajai jaunietei no Spānijas Mariai. Mēs viens otru jau atkal satiksim skolā septembrī – nu jau Gulbenes novada valsts ģimnāzijā. Satiksim arī gruzīnu brīvprātīgo Kostiu, taču Maria jau jūnija beigās pabeidz savu darbu mūsu projektā un dodas prom. Kopš septembra kopā ar Mariu esam darbojušies dažādās aktivitātēs un kopīgi radījuši prieku sev un citiem. Dažādas spēles, Marias iestudētas dejas, balonu locīšanas aktivitātes, Radio klubiņš, Foto un žurnālistikas klubiņš, angļu un spāņu valodas nodarbības, foto kameru zibšņi un jautrība…un vēl, un vēl… Tāds bija mūsu mācību gads kopā ar mūsu lielisko Mariu. Mīlam un no sirds pateicamies.

29.05. Maria rīkoja savu projekta noslēguma pasākumu. Rīta pusē notika jautra “Dārgumu meklēšana” 1.-2. klašu skolēniem. Viņi grupās veica 8 dažādus uzdevumus – meklēja 8 kontrolpunktus, kuros strādāja kāds mūsu pašpārvaldes jaunietis kopā ar citu novada Brīvprātīgā darba projektu jauniešiem – austrieti, francūžiem, citu spānieti, kā arī mūsu skolas brīvprātīgo gruzīnu. “Dārgumi” bija saldi un gardi.

Pēc pusdienām 3.-6. klašu skolēni nāca kopā skolas zālē, lai skatītos Marias sagatavotu video atskatu uz kopīgi projektā paveikto. Klases bija sagatavojušas mīļas atvadu dāvaniņas, teica pateicības vārdus un cieši apskāva. Kopīgi tika dejota deja “Genovefa”, kas Mariai asociēsies ar Latviju. Jaunāko klašu skolēni tā arī nevar saprast, kāpēc Mariai jādodas prom, ja viņai šeit patīk un ja viņa pat jau māk tekoši runāt latviski. Maria lielākos skolēnus un darbiniekus cienāja ar kūkām.

Pēc kopīgā sanākšanas mirkļa Maria un viņas draugi – citi ārvalstu brīvprātīgie – bērnus gaidīja zālē, kur kopīgi izgatavoja gaismas lukturīšus no stikla burciņām.

Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu. Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente

Skola, kurā mācās skolotājs…

Latvijā likums nosaka, ka skolotājam trīs gados obligāti jāiziet 36 stundu profesionālā apmācība. Kvalitatīvus, savam izaugsmes līmenim un vajadzībām atbilstošus kursus atrast kļūst arvien sarežģītāk. Bet, ja gribam sniegt kvalitatīvu izglītību mūsu bērniem, ja gribam, lai ieguvējs no mācību procesa būtu katrs skolēns,  jāmeklē aizvien jauni un  jauni mācīšanas veidi. Kur tos ņemt?

Gulbenes sākumskola saviem skolotājiem ir kā mācību iestāde arī pašiem, vieta, kur izkāpt no savas komforta zonas un ļauties izaicinājumiem.

Skolotājiem ir iespēja savu redzesloku paplašināt, gūt noderīgu pieredzi, kā arī dalīties ar savu pieredzi, izmantojot Erasmus+ piedāvātās iespējas: personu mobilitāti mācību nolūkos, institūciju sadarbību inovācijas veicināšanai un labās prakses apmaiņai. Mēs varam ļauties izaicinājumiem un sekmēt savu izaugsmi, darbojoties gan vienā, gan otrā organizācijas atbalstītajā programmā.

Divu gadu garumā Gulbenes sākumskolas skolotājiem bija iespēja būt Beļģijā, Somijā, Polijā, Slovākijā un Norvēģijā, redzēt, piedalīties un vadīt mācību procesu šajās skolās, kā arī kopā diskutēt, radīt un īstenot metodes, kas tieši sekmētu skolēnu iekšējo motivāciju STEM jomas mācību priekšmetos. Iekšējā motivācija ir cieši saistīta ar mācību metodēm, kas ir atbilstošas katra skolēna attīstības līmenim un no kurām skolēns gūst prieku un gandarījumu. Tas pēctecīgi sekmē viņa izaugsmi.

Savās stundās divu gadu garumā vēl īpašāku uzmanību kā līdz šim veltījām praktiskām darbošanās metodēm. Plānojām eksperimentus, izvirzījām hipotēzes, tās cenšoties pierādīt vai noliegt, filmējām un analizējām paveikto. Mūsu skolā notika videostundas, kopīgas ar citu Eiropas valstu skolēniem, pirms tam – video diskusijas un darba tikšanās  starp skolotājiem. Lai iegūtu drosmi komunicēt ar ārzemju partneriem, organizējām angļu valodas nodarbības pašas sev, kā arī izmantojām brīvprātīgā darba projektos iesaistītos jauniešus. Pilnveidojām sevi tepat, savā darba vietā.

Esot Eiropas valstu skolās, redzējām arī atšķirīgo no mūsu zemes: Somijā nav stundu saraksta, bet ir nedēļā izdarāmo darbu saraksts, Norvēģijā skolēna veikums netiek vērtēts ar atzīmi, atgriezeniskā saite vecākiem tiek sniegta caur plānotām sarunām starp vecāku, bērnu un skolotāju divas reizes  gadā, bet Polijas skolotāji ir neizpratnē par faktu, ka Latvijā skolotāji vecākiem dod pieeju savam privātajam tālruņa numuram.

Esam pilnveidojuši sevi, guvuši pieredzi un arī strādājuši darba grupās gan Francijā, Itālijā un Grieķijā, gan Čehijā un Lielbritānijā. Francijā tika aktualizēta tēma “Spēle kā mācību procesa sastāvdaļa”, Itālijā – blogu veidošana, esot Grieķijā, skolotājas iesaistījās mācību un ārpusstundu darbā, Čehijā gūtais papildināja skolotāju prasmes mācību procesā izmantot informāciju tehnoloģiju rīkus, bet Lielbritānijā – angļu valodas prasmes. Tas viss ir neatņemams ieguldījums personīgajā izaugsmē un profesionalitātē.

Redzēt pasauli ir labi, gūt pieredzi ārpus savas skolas un savas valsts robežām ir noderīgi, un tas prasa gan papildu finansējumu, gan papildu laiku. Šādu iespēju varam izmantot periodiski.

Strādājot izglītības sistēmā jau vairākus gadus, ir skaidrs, ka pieejamākā un efektīvākā izaugsme profesionālajā jomā ir iegūstama caur vienas skolas skolotāju sadarbību ikdienā, vērojot vienam otra stundas un kopīgi izdomājot jaunas mācīšanas metodes. Skolotājs kļūst stiprāks un pārliecinātāks par sevi, ja viņam ir iespēja piedalīties otra kolēģa stundā, un domāju, ka tas izlīdzina profesionālo nevienlīdzību. Ieplānojot laiku strādāt metodiskajās sanāksmēs, mēs kopā varētu meklēt risinājumus tik pašsaprotamiem jautājumiem, kā vienkārši mācīt, kā vienkārši novērtēt, un, kā mūsu ieguldītais darbs dod iespēju skolēniem būt veiksmīgiem nākotnē. Mums ir jāseko, lai mācīšanās nekļūst par pakaļdzīšanos kaut kam ar neskaidru un bērniem nesaprotamu mērķi.

Redzot daļu no izglītības procesa citās valstīs, esmu stiprinājusi savu pārliecību, ka ikviens bērns ir no svara, katrs bērns ir vērtība, kā arī to, ka veiksme nav nejaušība, tas ir rezultāts tiem lēmumiem, kurus pieņemam.

Gulbenes sākumskolas skolotāja Dace Kablukova

Šobrīd Gulbenes sākumskola īsteno Erasmus+ programmas skolu pedagoģiskā personāla mācību mobilitātes projektu “Interaktīva Gulbenes sākumskolas vide un mācību metodes” (Nr.: 2018-1-LV01-KA101-046885). Projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora  – projekta mobilitātes dalībnieka – uzskatus un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Ko skolā nestāsta?

Jūsu uzmanībai skolas radio “KO SKOLĀ NESTĀSTA” 2. raidījums.

Saite uz raidījumu: https://youtu.be/vosUuxPXO9g

Šoreiz klausieties intervijas ar skolotājiem par špikošanu, uzziniet, ko darīt, ja skolā starpbrīžos aizliegs lietot mobilos telefonus un klausieties mazo pirmklasnieku balsis, kad savā 101. dienā skolā viņi runāja par dažādām tēmām. Noteikti piedalieties aptaujā par labākajām atpūtas vietām Latvijā!   

Radio raidījumu veidoja Radio klubiņa bērni un mūsu brīvprātīgā jauniete Maria.

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Elīna Nagle, skolas projektu asistente

This image has an empty alt attribute; its file name is Erasmus-logo-1024x225.jpg
This image has an empty alt attribute; its file name is Agenturas-logo.png

8.marts…

2 ir daudz vairāk nekā 1… Vairāk ideju, vairāk roku, vairāk iespēju darboties, iesaistīties, dzīvot priekā. Tā sakām par mūsu skolas brīvprātīgā darba projektu un tā jaunpienācēju gruzīnu puisi Kostiu, kurš braši pievienojies projekta aktīvajai jaunietei spānietei Mariai. Šoreiz stāsts par svētkiem – par skaisto 8. martu un to, kā savā skolā par to piedomājām. Maria ar Foto un žurnālistikas klubiņa bērniem sagatavoja plakātu, kur katrs klubiņa dalībnieks rakstīja par kādu savā dzīvē svarīgo sievieti. Minēja, kāpēc šī sieviete ir tik īpaša, ko patīk darīt kopā, kā arī centās uzzīmēt. Protams, gandrīz visi rakstīja par savu māmiņu.

Kostia ar mākslas entuziastiem vairākas dienas cītīgi zīmēja un gleznoja – veidoja darbiņus par godu 8. martam, ko izvietojām skolā izstādē. Daudz krāsu, daudz prieka un sajūta, ka pavasaris nāk arvien straujākiem soļiem. Pašiem lepnums par paveikto. Jau 8. marta vakarā darbiņi devās bērniem līdzi kā dāvanas kādam mīļam cilvēkam.

8. martu svinēja arī skolotāji. Kostia uz ģitāras spēlēja akordus latviešu tautas dziesmai, Maria visiem piedāvāja izkustēties un iepriecināt savu ķermeni, kā arī pašpārvaldes puiši un citi skolas vīrieši pasniedza skolas sievietēm tulpes. Arī direktors bija sagatavojis muzikālu pārsteigumu, kā arī skolotājas iepriecināja 4. klases skolēns Jurģis.

Aktivitātes notiek. Ir idejas un strauji aug aktivitāšu dalībnieku skaits, jo ir taču tik interesanti un jauki darboties kopā. Meklējam skolā plašākas telpas un iespēju iesaistīt vēl vairāk darboties gribētāju. Radām prieku!

Brīvprātīgā darba projekts “Radām prieku!”, 2018-2-LV02-KA125-002217, tiek finansēts ar Eiropas Komisijas “Erasmus+: Jaunatne darbībā”, kuru Latvijā administrē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, atbalstu. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Elīna Nagle, Gulbenes sākumskolas projektu asistente